Sleeps Standing: A Story of the Battle of Orakau

Home > Other > Sleeps Standing: A Story of the Battle of Orakau > Page 10
Sleeps Standing: A Story of the Battle of Orakau Page 10

by Ihimaera, Witi


  Kite tonu atu a Moetū i te oka a von Tempsky e tākiri mai ana, e kānapanapa mai ana i te rā. I muri i a rātou tētehi atu rangapū e whanga ana ki te kōkiri.

  ‘Moetū, kia tau te rapa o tō pū ki tō pakihiwi,’ ka whakahau a Te Haa. ‘Ā, taihoa e pupuhi.’

  Ka hua noa a Moetū. Ka hinga pea i a au he tangata i te rā nei. Ka noho tōna whakaaro i roto i tōna ngākau, hurihuri ai.

  Kāore ngā hōia rā i mahara ake ki te kaha o te pā. Kotahi tonu mai tā rātou whakaeke.

  ‘Taihoa,’ ka kī anō a Te Haa. ‘Kia tino tata mai.’

  Kīhai noa i taro, ka hau te karanga a Rewi.

  ‘Pūhia, pūhia!’

  Ka oho a Moetū i te tupana a tana pū, tioro ana ōna taringa i te pakūtanga. E tama, me te mea he repo harakeke e kainga ana e te ahi te haere o te matā.

  ‘Kia piri ki te whenua,’ ka karanga a Te Haa. I runga noa ake i ngā upoko o ngā hōia te matā a Moetū e rere ana.

  ‘Tuaruatia, pūhia!’

  Hikohiko ana ngā pū i te pakūtanga, māngi ana tērā te auahi me he kapua e piri ana ki te whenua. Ka ngaua ngā kanohi me ngā pūkahukahu o Moetū e te auahi. Kāore i ārikarika tana maremare me te heke o te wai i ngā mata. Nō te maheatanga ake o te auahi, ka kite atu ia i ētehi hōia e takoto ana me te nuinga e taui atu ana.

  Ka tangi mai anō te piukara.

  ‘Kua pai?’ Ka pātai a Te Haa ki a Moetū.

  Ahakoa te hiahia o Moetū ki te whakaae atu, i roto tonu i tōna ngākau te pātai e hurihuri ana: Ka murua rānei taku hara ki te hinga i a au he tangata?

  ‘Kua kōkiri mai anō,’ ka karanga a Rewi.

  Ka whakatōpū mai anō ngā hōia, ā, ka whakaeke tuarua mai. Engari kāore tonu ngā hōia rā i mahara ake ki te kaha o te tū o te pā.

  Ka karanga a Rewi. ‘Pūhia.’

  Hohoro ana te rere o te matā, piri tonu ki te whenua.

  ‘Tuaruatia, pūhia.’

  Kātahi ngā toa ka tū ki te pupuhi.

  Ka whakatōpū anō ngā hōia, ka whakaeke tuatoru mai. He inati koia tō rātou māia — tō rātou rorirori rānei. I tino tata rātou ki te pekerangi o te pā. Ka taea rānei te pā i te ata tuatahi?

  Ka karanga a Rewi. ‘E hoki ki te pākaiahi, e hoki.’

  Kotahi atu a Moetū ki muri i te toropuke, tūruru ai.

  ‘Kia tere, kia tere,’ te karanga a Rewi, ‘kei mua te ihu o te tamaiti nei e haere ana.’

  Ka kite a Moetū i a Kararaina i tōna taha. Ka tungou atu ia, ā, kitea atu ana e Whetū, ka mea atu ia ki tana teina. ‘E Kara, whakakīa mai taku pū.’

  Ka pāngia a Moetū e te ahaaha, ka tahuri kē. I tērā atu taha ōna tētehi wahine i te taha o Hineatūrama e whāwhai ana ki te whakakī i tana hāmanu ki te matā, ka toro ōna ringa ki te āwhina atu. I te karakia a Ewa te tamāhine a Hineatūrama. I reira anō ētehi atu wāhine i tōna taha e piri ana ki te toropuke, he tauhou rātou ki te pū.

  ‘Homai, māku koutou e ako,’ ka mea a Moetū. Kua taunga kē ia.

  Huri noa, whawhe noa i te pā, e kōkiri mai ana te Pākehā.

  ‘Kia rite ki te riri aupaki,’ ka karanga a Rewi ki ngā mea e āritarita ana ki te peke ki waho o te pā.

  ‘Pokokōhua Pākehā,’ ka whakatararikitia atu ngā hōia e ngā tāngata o te pā.

  Kātahi ka puta te whakatau a Pirikitia-Tianara Carey: ‘He kaha rawa te tū o te pā. Kounuhia mai ngā hōia, ka tō atu ai i ngā pūrepo.’

  Kātahi ka tōia mai e rātou ngā pūrepo nunui, ka whakahāngaitia ngā ngutu ki te pā. Rere ana te mataku i te titiro atu ki ngā matā e rere mai ana, e 350 iāri te mataratanga i te pā.

  Inamata, ka rere ngā ringaringa o Moetū ki a Kararaina, kēkeke ai i te pākarutanga mai o ngā matā. Hikohiko te uira, papā te whaitiri, rū ana te whenua, e.

  I te ahiahi o taua rā i te pararē tonu te waha o te pū, tē ai he pārirātanga.

  Nā ngā hōia i whakatū tētehi o ngā pūrepo ki runga i tētehi puke i kō atu, ā, i te kaha tonu te pupuhi mai. Pupuhi tonu atu, pupuhi tonu mai ngā taha e rua i te roanga o te pō, ka ū ana te matā ka tangi te auē a te patunga.

  Nō te paunga o te rā tuatahi o te whawhaitanga ka kite te pā i te nui o te mate, tōna whā tekau tāngata i hinga i te riri i taua rā. He nui rātou nō Te Urewera.

  ‘He mahi tāhau,’ ka mea a Te Haa ki a Moetū. Ka tohua ia kia haere i te taha o tōna teina, o Mihaere rāua ko tana tama ko Pukenga ki te āwhina i ngā mea e keri rua ana i te kokonga tonga-mā-uru o te pā hei takotoranga mō ngā tūpāpaku. I reira ngā pouaru e tangi ana, e tono wai ana hei horoi i ngā toto i runga i ngā tūpāpaku i mua i te tanu i a rātou.

  ‘Kaua e moumouhia te wai,’ ka kōrerotia rātou e Wī Karamoa.

  ‘Kia iti noa iho,’ ka mea tētehi o ngā wāhine ko Ariana tōna ingoa, ‘hei horoi i ngā mate o te ao kikokiko.’

  Ka whakaae a Wī Karamoa, kātahi ka tīmata tana karakia. Nō te whakatakotoranga o ngā tūpāpaku ki roto i te rua, ka tangi hotuhotu a Ariana.

  Ka tungou te pane o Moetū. Kātahi ia ka rongo i te ringa o tētehi e kapu ana i tōna: ko Kararaina. ‘Me aroha tonu te hunga ora ki te hunga ora,’ ka mea ia, ‘i a tātou e karakia nei ō tātou mate.’

  Koinei ana kupu tuatahi ki a Moetū. Kāore tōna waha i hamumu, ahakoa tōna hiahia ki te korero, i te wawata puku ia me aroha tonu mai a Kararaina ki a tama kaniawhea e rapu ana i te murunga o hara.

  3.

  I a Moetū e hoki ana ki te wāhi i reira a Rongowhakaata, ka kite ia i a Te Haa e kōrero ana ki a Rewi me te rūnanga kaumātua, i reira hoki a Ahumai Te Paerata, kua tū mai ki te ārahi i ngā wāhine o te pā; i roto i te ao Māori i rite anō tōna rongonui ki tō Rewi nā ana mahi nui i Ōrākau.

  Ka tohu tōna ringa ki a Moetū, ka mea ia ki te rūnanga. ‘Arā te tamaiti.’

  I kitea e Ahumai te kaha o Moetū ki te manaaki i a Hineatūrama me ērā atu wāhine i te mura o te ahi, kāore i reira ētehi atu hei ārahi i a rātou, ana, ka āwhinatia atu e Moetū. ‘Kia āta whakakīkī koe i te pū, kaua e mahia kaikātia, mā tētehi atu koe e ārai,’ tana kōrero ki a rātou, ‘Ko tāu he titiro ki te wāhi kei mua i a koe, waiho mā ngā tāne ngā wāhi kei ngā taha.’

  ‘He ngākau atawhai,’ ka mea a Ahumai. ‘I te omaoma mai tētehi tamaiti ki te tuwha haere i ngā hāmanu, kātahi a Moetū ka mea atu, “Kaua māu e mahi, e noho koe i konei.” Kātahi ia ka whiriwhiri i tētehi tamaiti popoto noa iho kia kore ai e kitea e te Pākehā. He mōhio te tamaiti rā.’

  Ka whakaae te rūnanga. Ka mihi a Te Haa ki a Moetū.

  ‘I pai āu mahi i te rā nei, e whakahīhī ana mātou i a koe. E toru ngā whakaeke mai, ā, kāore tonu te pā i taea. Te mūrere hoki o te mahere a Carey, kia whakaekea te pā i mua i te whakaotinga, kāore e nui ana ngā hāmanu me ngā kai o te pā, heoi anō ngā mea kei a tātou ko tā tātou i mau mai ai. He nui tonu te paura me te matā i mahue i ngā kāinga kua nohoia ināianei e te Pākehā. E toru, e whā noa iho rānei ngā kāho paura e toe mai ana.’

  Ka mārama i konei a Moetū, nā whai anō i tahuri ai a Mikaere ki te tuwhatuwha haere i ngā hāmanu i mauria mai e Rongowhakaata.

  Ka hīnana ngā tukemata o Te Haa, ka mea ia. ‘Kāti, ā muri ake nei me pupuhi hoki he rākau i te taha o te matā. Ākuanei a Niketi Pōneke mā hoki mai ai, kua haere rātou ki te kohi whatu pītiti, rākau anō hoki. Kāore pea te hoariri e mate rawa i te rākau engari mā te aha i te whakapōrori i ōna waewae. Maringanui, kāore a Carey e mōhio ki te raruraru kei runga i a tātou. Me i mōhio, kua kōkiri tonu mai mō te hemo tonu atu, ā, horo noa te pā. Kāti, hoake tāua—’

  Ka whai atu a Moetū.

  ‘E toru ngā take e whiriwhirihia ana e te rūnanga. Tuatahi, ko ngā kai. He iti noa iho ngā kai i roto i te pā i te whakaeke tuatahi mai, ā, kua hemokai hoki te iwi. Nā Rewi ētehi i unga ki waho ki te whakahoki mai i tā rātou e kite ai, i te kanga, i te rīwai, i te paukena, i te kamokamo, i te aha atu rānei. Tuarua, ko te wai. Kua haukotia te ara atu ki te awa kei te taha rāwhiti o te pā e ngā hōia. Ko te take tuatoru, ko koe.’

  He nui ngā parepare me ngā awar
ua o te pā. Ka tū a Te Haa ki tētehi o ngā parepare. Koinei te kōhanga o te pā e noho nei ngā tamariki; kāore i rite ki ērā atu parepare, he hōhonu ake tēnei, ā, he mea puru hoki ngā taha ki te paruparu kia kore ai e ngahoro noa i te ngau a te matā. I reira ētehi tamariki e moe ana me ētehi pēpē e ngotengote ana. I te takaoreore ētehi i te hemokai.

  ‘Āpōpō, ka warea ngā tāngata me ngā wāhine katoa o te pā ki te pakanga,’ ka mea a Te Haa. ‘He mahi tā tēnā, tā tēnā, tā tēnā. Ko tāu, he tiaki i ngā tamariki.’

  ‘Tukuna au kia whawhai, e kaha ana au,’ ka kī ake a Moetū.

  Ka utua e Te Haa. ‘Kua ea tēnei take, e Moe. Kei te whakaaro nuitia koe e ngā mātua. Māu te kōhanga e tiaki. Mā tētehi tokorua anō koe e āwhina, e rite ana te pakeke ki a koe.’

  Ka karanga ia ki tētehi tamaiti pūngerungeru. ‘Ngāpō—’

  Ka ngā te manawa o Ngāpō i te tūtakitanga atu ki a Moetū. ‘Kaua māku tātou e ārahi,’ ka kōmuhumuhu atu ia ki a Moetū. ‘Māu kē. Nā, ko te whawhai te umanga nui a ō tāua tūpuna: ehara i te mea me whakaatu rawa mai me aha, heoi anō tāu he kī mai.’

  ‘Mā Kararaina anō koe e āwhina,’ ka mea a Te Haa. ‘Engari māu rātou e ārahi, ko tāu he tiaki i ngā tamariki. Mā tō ngākau koe e tohu. Ki te mate atu mātou, ngā tāne me ngā wāhine, māu e whakaputa ngā ihu o ngā tamariki nei.’

  Nō te weherua pō ka rongo te pā kua tae mai he ope nō Ngāti Porou, ā, e ngana ana ki te wāhi i te kati a te Pākehā. I roto i te pā ētehi e ngaki ana ki te whakawai i ngā hōia, he aha te aha, kāore te ope rā i uru mai.

  ‘Kia hiwa rā! Kia hiwa rā!’ E tangi ana te whakaaraara i te pō. ‘Kia hiwa rā i tēnei tuku! Kia hiwa rā i tērā tuku!’

  I taua rangi i mate a Āporo, te kaimataara tuatahi, i tū i te matā. I te matenga o tēnā ka riro ko Te Huia Raureti ki tēnā tūranga, ā, ko ia te kākā whakaaraara o te pā i te roanga atu o te pakanga.

  I te whakatika a Moetū i a ia anō ki te mahi i tāna mahi. Ka tatau i ngā tamariki: e rua tekau mā ono, ka tāpiri i ngā whaea e rua me ā rāua pēpē, ka toru tekau ai. Ko Tihei rāua ko Erana ngā whaea. Ko te nuinga o ngā tamariki i waenganui i te iwa me te tekau mā toru tau; ko ētehi atu he tamariki ake.

  Ka mahara a Moetū, ‘E tama, tekau mā ono noa iho aku tau kua whai tamariki au!’

  Tōna tikanga kua moe noa atu ngā karu o ngā tamariki. Ka tono a Moetū i a Ngāpō rāua ko Kararaina ki te whāinu i a rātou ki te wai — kotahi te inu — kotahi hoki te maramara parāoa. Ka tiki a Moetū i tētehi tahā ki te āwhina i a rāua, kātahi ia ka tūtaki ki a Patu, e whā ngā tau.

  ‘Māku e mahi,’ ka tango a Patu i te tahā i a Moetū. He tamaiti pūkiki, pukungangare hoki, ā, ka toro te ringa o Moetū ki te tango i te tahā i a ia, kātahi ia ka mea, ‘Kāo, ko koe te rangatira, māku e mahi.’

  ‘Nā wai a Patu?’ Ka pātai a Moetū ki a Kararaina.

  ‘Nā tētehi o Ngāti Maniapoto, kua mate tōna whaea. Engari, kei konei te pāpā.’

  I kaha tonu te pupuhi mai a te Pākehā tae noa ki te ata pō, kātahi a Tihei ka puta mai, ka kōrero ki a Moetū e tūtei ana i te kuhunga ki te kōhanga.

  ‘E koheko tonu ana ētehi o ngā tamariki, me whāinu anō pea. Mā konā pea e moe ai ngā karu.’

  Ka mahara a Moetū ki tā Te Haa i kī ai: Mā tō ngākau koe e tohu. I te whakatika a Kararaina rāua ko tētehi tama, ko Areka tōna ingoa i tētehi pātū i ngahoro i te matā, nā reira i whakaoho a Moetū i a Ngāpō, ka mea ia. ‘Ko koe hei rangatira.’ Ka kohikohi ia i ngā tahā katoa, ka heia ki tōna kakī, kātahi ia ka haere ki te tūtei e tū ana i te taha rāwhiti o te pā.

  Ka mea a Te Paerata ki a ia. ‘Kaua e haere takitahi atu.’

  Ka utua e Moetū. ‘Kāore au mō te whakapōrearea i tētehi.’ Ka puta a Moetū ki waho, ka heke i te taha o te pā, konihi atu ai ki te wai. E toru ngā hōia Pākehā i kō iti atu e katakata ana. Ka aohia e Moetū he paru ki te kapu o tōna ringa ka whiua ki tētehi taha kia patī ai te wai. I tērā, ka whati atu ngā hōia ki te titiro ko wai, ka karanga haere. ‘Ko wai tēnā? Puta mai, kei pūhia koe.’

  Ka tahuri a Moetū ki te whakakīkī i ngā tahā.

  Kātahi ia ka rongo i ngā waewae o tētehi e kōnekeneke mai ana, inamata, ka kapi te ringa o tētehi i tōna waha kia kore ai ia e hāmama. ‘Tō kīkiki ki te haere takitahi mai,’ ko Kararaina. Kua mauria mai e ia ētehi atu tahā.

  ‘Māu rawa te kōrero mō te kīkiki,’ ka whakahoki a Moetū. ‘E hoki ki te pā.’

  Kawata mai ana ngā mata o Kararaina i te atarau. ‘Kāti te kōrero,’ ka mea ia. ‘Kia tere tāua.’

  Ka whakakīkī rāua i ngā tahā, kātahi ka hoki, ko Kararaina i muri, ko Moetū i mua me tana pū.

  Nō te hokinga atu ki roto, ka kowhete a Kararaina i a ia. ‘Ki te puta atu anō koe, kei noho koe ka haere takitahi atu.’

  Kātahi ia ka huri, toro tonu atu te ringa o Moetū ki a ia, me te pātai. ‘He aha te take kei konei koe?’

  Ka whakamau ngā kanohi o Kararaina ki ō Moetū, ka mea. ‘Whai ai māua ko taku tuakana i tō mātou rangatira, i a Rewi. I hinga ō māua mātua i te pā o Meremere. Ko tā Whetū he pupuhi, ko tāku he whakakīkī i tana pū.’

  Me te wai te rere mai o te kōrero i tōna waha.

  Te Wāhanga Tuawhā

  Te tamaiti ngākau atawhai

  1.

  E kī! Kua tukuna au e Hūhana kia kōrero.

  Kua haere ia kia mahia ōna makawe, nōwhea hoki māua ko Haimona e pīrangi haere i tōna taha ki te whare makawe, kōrerorero ai i ēnei momo kōrero. Kāore pea tērā e pai.

  ‘Hei konei, Tuahine,’ ka karanga atu au i a māua ko Haimona e wehe ana. Me hoki māua ki te pāmu ki te horoi me te kuhu i ngā kākahu papai mō te whakangahau ā te pō nei.

  I a māua e wehe ana, ka hoki mai a Wally.

  Ka kī atu au. ‘Noho mai koe me tō pouaka whakaata.’

  Hurō ana te ngākau o koroua.

  Kāore e matara te haere i Tūranga ki te pāmu. Whakatū kau anō au i te waka ki waho i te whare, kua puta mai a Amber ki te mahau.

  ‘Te kunekune hoki, he māhanga rānei?’ Ka whakatoi au i a Haimona. He pērā rawa te nui o te puku me tāwharara tana tū kia kore ai ia e takapore.

  ‘E koe!’ Ka karanga ia ki a Haimona. ‘Me pēwhea kē taku tiki atu i ngā tueke kei runga ake i te whata me e pēnei ana taku āhua.’

  Ka heke mai ia i te mahau. Ka mea au ki te kuhu ki roto i te whare.

  ‘Taihoa koe e haere, Pāpā Rua,’ ka haere tonu ana kōrero. ‘Te tikanga, kua hoki noa mai a Haimona ki te āwhina i a au ki te pōkai i ngā tueke. Kātahi kōrua ka puta ki te hī ika.’

  He whawhai kei te haere. Me hiki ngā kōrero mō Moetū mō tētehi wā. Ka whati atu a Haimona ki te pōkai i ā rāua tueke me te mirimiri i ngā waewae o kuia, ka manaaki ia i āna amuamu, ka awhiawhi, ka kīia atu hoki e rite tonu ana tōna ātaahua ahakoa tōna puku, nāwai ka warea a Amber e te moe. E ngongoro ana te ihu o kuia i te putanga mai o Haimona ki tōku pīruru, kei reira au e rāwekeweke ana i taku kaingākau, he Chevrolet Impala nō ngā tau o te ono tekau, nō ngā tau o te ohinga, o te purotutanga, ko te rite i ahau, ko Elvis Presley.

  ‘Kua tau te rangimarie,’ ka mingo kata a Haimona. ‘Tēnā, he aha te roanga atu o te kōrero mō Moetū?’

  Tuatahi, me takoto i a au tētehi kōrero. ‘Kei a Ngāti Maniapoto te whānuitanga atu o te kōrero mō Ōrākau, e tika ana māna e kōrero. Ka pōhēhē ētehi e pai ana mā rātou, pēnei i ngā tumu kōrero, ā, ko ētehi o ā rātou kōrero kāore e tika ana. Heoi anō, e hāngai ana tā tātou ki tā Ngāti Maniapoto. Kua pai?’

  ‘Ka pai,’ ka utua mai e ia.

  ‘Tuarua, i tāwaitia ngā toa tāne i Ōrākau mō te noho mai a ngā wāhine me ngā tamariki i te pā; hei tā ētehi kāore tērā i tika. Engari kia mahara ake tāua, he mea whakahau rātou e ngā rangatira. E mahara tonu ana au ki te kōrero mai a taku pāpā ki a māua ko Hūhana e mea ana, “He rangatira koia rātou.” Hei aha atu māna ngā kōrero a ētehi atu. “Ā, i takirua hoki tā rātou haere, te tāne me te wahine, e whai atu ana ko n
gā tamariki.” Ko te kōrero mai a taku pāpā, kāore ngā rangatira i tūraha, i whakawehe i a rātou anō i te wā o te pakanga, engari i reira tonu rātou i waenganui i te iwi e ārahi ana, hei tāna. “Kāore i rite ki ō te Pākehā rangatira i pāmamao tonu e mātakitaki mai ana i runga i ō rātou hōiho.”

  Ka mea a Haimona. ‘Nā konā i rangatira ai rātou.’

  ‘Tuatoru, ahakoa te rangatira o te tangata, ahakoa i Ōrākau, kāore rānei i Ōrākau, i pā tēnei pakanga ki te katoa. Kua mōhio kē te rūnanga kaumātua ki te kino o te parekura i Rangiaowhia kotahi marama i mua mai. I whakaaetia e te Pākehā me te Māori kia waiho a Rangiaowhia hei whenua rangatira, hei aha mā te pokokōhua Pākehā, tahuna ana ngā kāinga ki te ahi, tōwharetia ana, kaikinotia ana ngā tāngata o reira. Inātata nei i tētehi hui ka mea a Tame Roa, tētehi o ngā kaumātua o Ngāti Apakura, “I pāhuatia ō mātou tūpuna i Rangiaowhia.” Nō reira, ko wai tāua ki te whakahē i te haere a ngā wāhine me ngā tamariki ki Ōrākau? Engari te mate i te pakanga i te mate kurī noa iho, i Ōrākau te tupuna o Tame, ko Paiaka Te Whakatapu tōna ingoa.

  2.

  Ka haere tonu aku kōrero. ‘I mua tata mai i te pūaotanga o te rā tuarua o te whawhai ka whakaohongia a Moetū, e tū ana i waho atu i te kōhanga.’

  ‘E tika ana te kōrero,’ ka pā mai te reo o tētehi, ‘moe tū ai te tāhae nei.’

  I mua tonu i a Moetū a Whetū e tū ana, e memene ana ōna pāpāringa. Ka piri mai hoki a Kararaina ki a ia, ko ō rāua kākahu he huruwhenua, kia kore ai e kitea i te ngahere. E rua ngā pū, e toru ngā hāmanu e mau ana hei tākawe mā rāua.

  ‘Kia mōhio mai koe’, ka mea a Whetū, ‘kāore taku teina e mate tāne ana.’

  Ka mea atu a Moetū, ‘Kāore au e tino mōhio ana ki a Kararaina.’

  ‘Ka pai,’ tā Whetū. ‘Kaua tēnā e rerekē ake.’ Kātahi ia ka huri, ka haere, whai atu ana i muri ko Kararaina.

  Ka whai atu a Moetū i a rāua. Kua tāwaikohutia te pā katoa, tē puta ai te rā ki te whenua.

  Ka whai haere tonu a Moetū i a rāua e omaoma ana i ngā awarua. Ka rere a Whetū ki tētehi wāhi, i reira ētehi e hanga kāreti ana. Ka hoatu ia i ngā hāmanu e toru, engari i whakakīkī noa iho rātou i ngā mea e rua ki te matā me te rākau anō hoki.

 

‹ Prev