Sleeps Standing: A Story of the Battle of Orakau

by Ihimaera, Witi

  Ka whakaae au ki ngā kōrero a taku tuahine. ‘He tika, ko tēnei whakatau āna kia haere ki Ōrākau i puta mai i tōna mōhio me whakakotahi te iwi Māori i taua wā.’

  ‘Ko te whawhai tēnei i whāia e Rewi mā,’ ka mea a Hūhana, ‘engari ki a Rukupō ka pā tēnei whawhai ki ngā iwi Māori katoa i taua wā e pakanga ana ki te Pākehā, ā, i te tukunga iho ka tautokona tana take e te iwi. Kia mōhio mai koe, e pōhēhē ana ētehi i Ōrākau te mahi a te toa, engari i kō iti atu i te toru rau tō rātou tokomaha.’

  Ka titiro mai a Haimona, ka mea ia. ‘Kua kite au i tētehi kiriata pērā mō ngā toa Spartan e wawao ana i te āpiti o Thermopylae i ngā rā o nehe.’

  ‘Ha! Nā wai hoki tā tātou kōrero i tāhae?’ Ka pātai a Hūhana. ‘Heoi anō, he rerekē a Ōrākau, inā hoki he wāhine, he tamariki hoki i reira.’

  Ka ngā te manawa o kuia.

  ‘Ā, ko Moetū tētehi o ngā tamariki.’

  Kāore rānei koe i mōhio i reira anō ngā wāhine me ngā tamariki?

  He toa anō ētehi o ngā wāhine, engari ko te nuinga he wāhine rangatira, he makau rānei nō ngā tāne, ā, he kotahi tonu rātou i te marae o te pakanga. I haere i te taha o Tamarau Waiari tāna ake wahine me ētehi atu. Tokoiwa anō ngā wāhine i tae i te taha o Te Whenuanui, ko tana tamāhine ko Te Mauniko tētehi o ērā. I haere a Ahumai Te Paerata i te taha o tōna matua me ōna tungāne, ā, i haere hoki a Hineatūrama, wahine rangatira nō Te Arawa me tana tamāhine, me Ewa i te taha o tana tāne, o Rōpata. I whakamīharo a Rongowhakaata ki te nui o ngā tāngata rangatira me ngā tohunga i Ōrākau. Mō te taha ki ngā tamariki, i mea te iwi rā ki te tuku atu i a rātou ki wāhi kē hei te whakaotinga o te pā, engari nā te putanga whakareretanga mai o ngā hōia i raru ai rātou.

  E ai ki ngā kōrero ko tētehi hautoru o ngā tāngata i Ōrākau he wāhine, he tamariki, hui katoa ngā wāhine ka taea pea te ono tekau, te whitu tekau rānei, ā, e toru tekau pea ngā tamariki. E ai ki te kōrero, he taiohi ētehi. Ko Moetū te mea kaumātua o ngā tamatāne, ā, ko Kararaina te mea kaumātua o ngā tamawāhine, nō Ngāti Maniapoto ia. He kōtiro poto, he pakikoke hoki, ko ōna pakihiwi i rite ki ō te tāne te kaha. He karu kerekere ōna, he māwhatu roroa hoki i tae ki ōna pona, ā, ko tā te kōtiro rā he pūtiki i ōna makawe ki tētehi rīpene whero — koinā tana whakahīhī kotahi. Ahakoa tōna ātaahua, ehara rawa ia i te wahine whakatāupe.

  Ka haere tonu ngā kōrero a Hūhana, ‘Tōna tikanga, kua mōhio kē a Rukupō mā ki te rahi o ngā taringa o Moetū, ā, i te whakarongo pīkari ia ki ngā kōrero i runga i te marae mō te haere, mō te kore rānei e haere ki te manaaki i te tiwha a Rewi.’ “Kua pai?” tā Rukupō. “Kua tatū?”’

  ‘Ka pātai a Rukupō ki tana pākanga, ki a Te Haa, he tangata mātātoa i paingia nuitia, māna te ope nei e ārahi,’ ka whakamārama atu au, ‘ā, i whakaae te iwi ki tāna i whakatakoto ai, ā, tokorima ngā toa i whakaaetia kia haere i tōna taha, ka tokowaru ai tō rātou ope i a Te Haa rātou ko tōna teina, ko tāna tama. Ahakoa te tokoiti he kaiaka rātou ki te riri, engari anō te tokoiti e kaiaka ana ki te riri i te tokomaha hakorea. Tino kore rawa atu nei a Moetū i whakaarotia ake i ngā whiriwhiringa, inā hoki he tamariki rawa, he whīroki rawa hoki, ko ōna waewae anō he kākaho e tū mai ana, kāore i rite ki ō te toa.’

  ‘Heoi anō,’ ka mea a Hūhana, ‘ehara i te mea mā tō mōhio noa iho ki te hāpai i te rākau e kīia ai koe he toa. He aruaru tā ētehi, he aruaru i ngā tohu o te rangi me te whenua, i te korokī a ngā manu o te ngahere ka whakaarahia e te aha rā, i te rau pātītī rānei ka kainga e te waewae. Ā, ko tā ētehi he kauhoe, kāore ētehi toa i pai ki te moana, ā, he wā ōna me ruku rawa kia kore ai e kitea e ngā tūtei o uta. Ko tā ētehi he kimi kai, he kimi kai mā te matua. Waihoki tā ētehi he tūtei: ko te toa o ngā toa ko te tangata nōna ngā kanohi mohorīrīwai.’

  ‘Ka kino kē atu mehemea he moe tū,’ ka kata a Haimona.

  Ka titiro mai a Hūhana. ‘Kei wareware i a koe te tohungatanga o Moetū,’ ka mea mai ia anō nei e whakataetae ana māua ki te kōrero. ‘He tamaiti ihumanea ia. Ka noho ia, ka āta whakaaro me pēwhea. Hei tauira, ka whakaaro pea ētehi toa ka tae wawe atu koe mā te whai i te ara poka ahakoa ngā maunga me ngā awa me whakawhiti kia tae ai ki te wāhi e haere nā koe. Engari ka whai kē a Moetū i te takoto o te whenua kia māmā ai te haere. Tōna taiohi ai ka mōhio ia ki te whakatakoto rautaki; he rite tonu tana kimi i te ngoikoretanga o te hoariri hei patu mā rātou.’

  Ka hoki au ki te kōrero. ‘Huaki kau te ata, ka wehe te ope o Te Haa i Manutūkē. I te whakaaroaro a Te Haa mō te āhua o te haere, mehemea ka haere mā runga hōiho, mā runga waka rānei. Ko te ara tukutata te ara i whāia kia wawe ake ai te taenga atu, nā reira i haere rātou mā runga waka, nā te pērā hoki i kaha tonu ai ō rātou tinana. Nō muri kē mai i te whakaterenga o tō rātou waka, o Te Raaka ka tahuri a Te Haa ki te tatau i ōna tāngata. Ha! Kua tokoiwa kē.’

  3.

  Ka hemo a Te Haa i te kata i tana kitenga atu i a Moetū. ‘E tama, ko te mate tāu e whai nei?’

  ‘Kāo,’ ka utua e Moetū, ‘Kua haere mai au ki te āwhina i a koutou. Waiho au hei karu mō koutou, i te ao, i te pō. Kāore au e hoki atu.’

  ‘I kōrero koe ki ō mātua?’

  ‘Kāo,’ ka whakahoki a Moetū, ‘e mōhio tonu ana rāua ko au anō tōku rangatira. Ki te makaia au e koutou ki te wai ka kauhoe au ki uta, ka whai haere i a koutou i runga i te whenua.’

  Ka whakaae a Te Haa kia noho tonu ia.

  Tiu tonu te rere o Te Raaka. I waho i te moana e tere mai ana; he mōhio nō te kaihautū kāore i matara i te tahatika te manuao o te Pākehā e tere ana, ā, ki te tūtata atu ka pūhia pea tō rātou waka. Maringanui, kāore rātou i haere mā te whenua. I mate ētehi o Ngāti Porou ki te haere mā Tauranga, nō te rongonga a ngā hōia Pākehā ki te ara e takahia ana ka aukatia atu e rātou.

  Nō te ahiahi o te rangi i muri mai i tau ai tō rātou waka ki Whangamatā. I runga i te rangi te marama e niko mai ana, ā, kotahi te whetū i roto. I te hekenga mai i te waka, ka tīkina e tēnā me tēnā tāna pū, āna hāmanu me ngā kai i taea e rātou te kawe.

  ‘Kia kaha, Moetū,’ ka kōrero atu a Te Haa.

  Ka mānihitia tā rātou haere. Auahi ana te rere o te waewae! I whakamīharo a Te Haa ki te kaha o Moetū, kāore ia i takamuri engari i piri tonu ki te ope. Ka tā te ihu o Te Haa i tana kitenga atu i te pā o Ōrākau i te atapō o te 31. I te karakia ngā mea o te pā.

  Ka kōrero ia ki tōna teina. ‘Kāore anō kia tahuna te riri.

  Te āhua nei kāore anō kia oti te pā te hanga, ka kī ake tāna tama a Pukenga.’

  ‘He kaokao te takoto o te pā,’ ka kī au ki a Haimona. ‘I whakatūria ai te pā ki te taha whakararo o te awa o Pūniu kia kore ai a Kāwana Kerei e pōhēhē kua whati katoa atu ngā Māori e ātete ana i a ia ki te taha whakarunga o te awa. I tū te pā ki te pārae, i te wāhi i reira ngā kai, he uru pītiti, he uru āporo anō hoki, kāore i matara i te ngahere. Nā Rewi rātou ko te rūnanga kaumātua te mahere o te pā i whakatakoto, he pākaiahi i waenganui e karapotia ana e ngā parepare tapawhā, i runga ake i ēnei he oneone i ahua ake hei toropuke, hei ārai. I waho atu he parepare anō, e waru tekau putu te roa, e ono tekau putu te whānui. Ko tā ngā toropuke he aukati atu i te rere o te matā a te Pākehā.’

  Kāore i nui ngā hāwara, nā reira i āwhina tētehi i tētehi, tāne mai, wāhine mai ki te keri i te pā. I mauria mai e rātou ngā paruparu o te repo hei piri atu ki ngā toropuke kua oti kē te haupū ki ngā oneone i keria ake i ngā parepare me ngā awarua. Tekau iāri te mataratanga i te parepare o waho te pekerangi e tū ana, he mea hanga kaikā i ngā taiepa o te uru rākau.’

  ‘Te Haa,’ ka rere te mihi a Rewi. ‘Tēnā koe, mōu i haere mai.’

  Tū ana a Moetū i te taha o ngā rangatira i a rāua e mihimihi ana ki a rāua. E rima tekau mā whitu pea te kaumātua o Rewi i taua wā, inā hoki te rangatira o te tangata rā: tau ana tana tū, tōna moko me te āhua anō hoki o tana hāpai i ana rākau — ko te rākau i a ia i taua wā rā ko Pakapaka-taioreore, he taiaha, me te pat
u parāoa i tana hope e titi ana. Ka pā ō rāua ihu.

  ‘Koinei te hiahia o Tūhoe hei tūranga pā.’ Ka mea a Rewi. ‘Ki te pārae nei.’

  Ka mea a Te Haa. ‘E pai ana, ki konei te pā.’ Ka tahuri a Te Haa ki te mihi ki a Te Raore, ki te teina o Rewi me ērā atu rangatira o te rūnanga.

  ‘Ka pai, kua tae mai koe,’ ka mihi atu tōna whanaunga, a Te Waru ki a ia.

  Ka puta mai hoki a Takurua nō Ngāti Manawa rāua ko tana wahine, ko Rāwinia ki te mihi. ‘Kāore anō mātou kia inu, kia kai rānei,’ ka mea a Takurua. ‘Ko te riri hei kai mā tātou.’

  Kātahi ka puta mai a Te Paerata, te ika a Whiro o te pakanga, ka mea. ‘Kia rua rā atu anō, kātahi ka oti.’

  Kia rua rā?

  Kua tata kē te Pākehā. Kua tae kē te kōrero a Kāpene von Tempsky me ana hōia ki a Pirikitia-Tianara George J. Carey o Te Awamutu e hangā ana he pā ki Ōrākau, ā, ko tāna i whakatau ai kia wawe tā rātou whakaeke i mua i te whakaotinga. Nō te takiwā o te weheruatanga — tōna rima hāora i mua i te taenga mai o Te Haamā ki Ōrākau — ka ungā atu e ia he ope e 280 te tokomaha i Te Awamutu i raro i a Meiha Blythe, ā, ko tētehi haurua o te hāpai nā von Tempsky, he hōia i rongonui mō tō rātou kaha ki te huaki whakamoke.

  Nō te whā karaka, ka whakatika ake tētehi atu ope i ngā nohonga hōia o Rangiaowhia me Hairini, he mea whakahau nā Kāpene Blewitt rāua ko Kāpene Gower.

  Nō te ono karaka, ka ungā e Carey te ope tuatoru, e 600 pea ngā hōia nō ētehi rangapū hōia rerekē. I wehe atu rātou i Te Awamutu i raro i a Kānara Leslie, ā, tōia atu ana e rātou ngā pūrepo e rua. Nō muri mai ka piri ētehi atu ki te matua, ko ētehi i raro i a Āpiha Chayter, ā, ko ētehi atu i raro i a Kānara Haultain, ā, hui katoa 150 rātou.

  Ko te whāinga kia kōkiri ngā matua e toru i ngā taha e toru o te pā i te wā kotahi, ā, tutū ana te puehu i te pakūtanga tuatahitanga o te pū.

  Te Wāhanga Tuatoru

  Te Pakanga i Ōrākau

  1.

  ‘He aha i kīia ai tēnei pakanga ko te tū whakamutunga tēnei a Rewi?’ ka pātai a Haimona.

  I te kai tī mātou i te kīhini o Hūhana, nāna i tunu he rēwana hei kai mā mātou. I te hiahia kai pia kē au engari i kīia mai au e taku tuahine kia waiho tērā mō te whakangahau a Amber rāua ko Haimona ā te pō nei.

  ‘Kua karihi kētia te niho o Ngāti Maniapoto, o Waikato i Rangiaowhia me Hairini,’ ka utua e Hūhana, ‘ā, ahakoa te hinganga o Waikato i Rangiriri me Ngāruawāhia i ngā manuao, nā Rewi anō te pakanga i āta whai atu. Engari ehara anahe i a ia te whakatau kia pēnā, he mea āta whiriwhiri nā te rūnanga kaumātua o Ngāti Maniapoto.’

  Kua hoko kākahu hōu a Hūhana i Te Warewhare mō te whakangahau a tā mātou mokopuna ā te pō nei. He tohu tērā i ōna whakaaro nui ki a rāua ko Amber, nōwhea ia e pērā mehemea nōku te pō. Heoi anō, ōna kākahu, kia kī noa au, ko te weheruatanga hei karo mā ngā karu o te whānau ā te pō nei. Māku pea e hoko he putiputi hei tātai ki tōna uma. Me pūtoi putiputi rawa.

  Ka waiho au i a Hūhana rāua ko Haimona ki te kai tī, e kite ana au i a Hūhana e hōhā mai ana, kāti māna e kōrero. I a au e whanga ana i a rāua i te nohomanga, ka kite atu au i te tēpu a Pāpā i te kokonga o te whare; nō tōna matenga ka riro i a Hūhana tana tēpu me ana tuhituhinga whakapapa.

  Tērā pea …

  Ka tīmata taku ketuketu i ngā pepa i runga i te tēpu. Tērā tētehi pakiwaituhi mō te pakanga i Ōrākau i tāia ki te niupepa o Ingarangi, kei whea rā?

  E kimi tonu ana au i te pakiwaituhi, kātahi au ka tūpono ki ētehi atu pepa nā Pāpā: he rite tonu tana tuhituhi i ngā kōrero tāhuhu mō te Māori. Anei e mea ana:

  ‘Inā te haumako o ngā whenua o Ngāti Maniapoto, rite tonu ki ō tātou, engari i tae wawe ai te Pākehā ki a rātou, he tata nō rātou ki Tāmaki-makau-rau, te wāhi i reira te mahi a te tangata. Kia mataara, Maniapoto, he tangata mūrere a Kāwana Kerei—’

  Pāpā, kia kite koe i a Tāmaki i te rā nei!

  Anā, kua kitea! He kurī parehe kua whakaritea ki a John Bull e whakatopatopa ana i tētehi Māori mau taiaha. I hūpeke mai te kurī rā ki tēnei taha o te ao ki te whakatetē mai i ōna niho ki ngā Māori i Ōrākau. Engari ehara i te kurī rā te waha e ngengere mai ana, nō te Māori kē, pāorooro ana tērā te horu a te tangata, ‘Au, au, au.’

  Me pēwhea kē hoki ērā i Ōrākau e mōhio ai nō mua iho te whakaaro kia pakangatia ngā whenua nei? Nō te tau 1861 rawa i whai ai a Kāwana Kerei ki te tahu i te riri i Aotearoa nei, ā, nā te Kāwanatanga o Ingarangi ia i tautāwhi. Ko te mahinga o te rori matua i Tāmaki ki roto o Waikato te tīmatatanga. Nō muri mai ka whakatūria he puni hōia ki Ōtāhuhu, ki Ngākōroa, ki Pōkeno, ki te taha hoki o te awa i Mangatāwhiri. Nō te tau 1864 kua eke te tokomaha o ngā hōia ki te 20,000 tāngata, he mea whakahaere e Rūtene-Tianara Duncan Cameron, mōrehu nō te pakanga i Karaimea. I whakatūria e rātou tētehi toa nui, ā, ko te wāhi i tū ai taua toa i huaina ki tōna ingoa, arā ko Camerontown. Nā ngā kaimahi a te Karauna i whakatakoto he waea hei kawe kōrero ki a Kerei rāua ko Cameron mō te āhua o te haere a ngā ope ki roto o Waikato. Nā ētehi atu i hari ngā taputapu mō te pakanga i Tāmaki mā te moana me te whenua ki Ngākōroa, ki tua atu anō hoki, ā, i waho atu i te moana ngā manuao e toru e tere ana, ko Pioneer, ko Rangiriri me Sandfly.

  Nā te kaha o te haramai o te hōia, o te pū me te kai – nā te nui hoki o ngā pā hōia i koke mai ai te kurī rā.

  Hei aha koa, ngengere tonu ana te waha o te Māori, ‘Au, au, au?’

  He aha hoki.

  2.

  Ka pōngange aku mahara i te ngā kōrero a Hūhana rāua ko Haimona.

  ‘Kei konā koe,’ ka mea a Hūhana. ‘I konei māua e mahara ana i whea kē koe e ngaro ana.’ Tēnā rūkahu tēnā, kei te hiahia noa iho a kuia ki ētehi atu taringa hei ngaungau māna.

  I a rāua e noho ana ka tīmata ahau ki te kōrero. ‘E ai ki ngā kōrero a te whānau, i tūtaki a Moetū ki a Kararaina i te karakia, i wā o te whakaeke tuatahi a ngā hōia i raro i a Pirikitia-Tianara Carey.’

  ‘Nā wai hoki tāu, e Rua?’ Ka hāmama te waha o Hūhana. E pare mai ana te tuarā; e aro kē atu ana ki a Haimona. ‘Nā wai?’

  Heoi anō tāku e kite atu nei, ko te wāhi kāore nei e whitikia e ngā hihi o te rā. Ka haere tonu ana kōrero ki a Haimona. Kāti, māna e kōrero, ehara i te mea he rerekē ake tāna i tāku, hāunga tāna whakamōmona i te kōrero … heoi anō tāku, he ū ki te tika, tōna ū nei.

  Ka rongo a Moetū i te whakaaraara a wai rā e tangi ana.

  Tērā te Pākehā e mahuta mai ana i te pae. E ahu mai ana ki te pā, rangatū takiwhā ana te haere.

  ‘Te tini hoki o te Pākehā,’ ka kī ake a Paitini Wī Tāpeka. ‘Tē kitea te aroaro o te whenua.’

  Ka pā anō te karanga: ‘He whakaariki, he whakaariki, he tauā, he tauā.’ Nā tētehi wahine mau pū e tū ana i te pekerangi o te pā te karanga. E mau panekoti ana me te tōpuni i runga ake, he pōtae anō tōna hei whakamaru i te rā, kātahi ka pakū tana pū.

  Ko Whetū te ingoa o te wahine rā, he tohunga ki te hāpai pū.

  Ka tīwaha ia ki ngā tāngata o te pā. ‘Kia teretere, e haere mai ana te Pākehā.’

  I hoatu e ia tana pū ki tētehi kōtiro i tōna taha e tū ana, ā, nāna i hoatu he pū hōu ki te wahine rā.

  ‘Ko Kararaina taua kōtiro,’ ka haere tonu a Hūhana. ‘Hei teina ia ki a Whetū, ā, titi tonu iho ki te ngākau o Moetū te āhua o tōna rīpene whero e here ana i ōna makawe.’

  Kātahi a Rewi ka tū ki te pākaiahi ka titiro ki ngā taha e whā o te pā. Kua oti te awarua o waho i te pā, engari kāore anō i oti noa ngā pekerangi o te taha rāwhiti me ō te māuru. Kāore e kore ka urutomo mai te Pākehā mā reira.

  ‘Me whakapātaritari rātou kia rere pēnei mai ki tēnei taha o te pā,’ tā Moetū ki a Te Haa.

  ‘Kua oti kē tēnā i tō tātou rangatira i a Rewi, engari, he tika tāu.’ Ka utua e Te Haa.

  Kātahi a Rewi ka hiki i tana haka, i tōna ringa tana taiaha e oreore ana hei poapoa i ngā hōia.

&nb
sp; ‘Puhi kura, puhi kura, puhi kākā,’ ka haka a Rewi. ‘Ka whakatautapa ki Kāwhia, huakina, huakina.’ ‘Kei konei au, e hoa! Ko ‘hau te mea e whāia ana e koe, kia whakakitea ai au i Tāmaki e mauherea ana ki te makamaka. “Nau mai e te tini o te tangata, kia kite ai koutou i a Rewi e whakakurīhia ana.”’

  Ka hāpainga ake tana haka e tana teina, e te Te Raore e tōna taituarā hoki, e Tūpōtahi, ā, ka uru mai hoki a Niketi Pōneke rāua ko tana matua.

  ‘Puhi kura, puhi kura, puhi kākā,’ ka kino te haere o tā rātou haka, ka mahara a Moetū ki te kākā e topa ana i te rangi, e whakangē mai ana me kore e whakawai i te hoariri.

  Ka riri ngā Pākehā i te whakatumatuma a Rewi, ā, nāwai i kō noa atu e haere ana, ka rere mārō mai rātou ki a ia. Wheowheo haere ana te rere o te matā, kātahi a Rewi ka peke kī tētehi rua.

  Ka hau te karanga a Rewi, ‘Kia rite, kia rite.’

  I tērā, ka takoto te katoa, ā, ko te ngutu o te pū i te pekerangi o te pā e ahu atu ana.

  Ahakoa kāore i oti noa te pā, i waweruka tonu rātou ki te whawhai. Ko Ngāti Maniapoto i te tonga-mā-rāwhiti o te pā; ko ngā iwi o Te Urewera i te tonga-mā-uru tae atu ki te uru, ā, ko Ngāti Raukawa, rātou ko Ngāti Te Kohera, ko Ngāti Tūwharetoa i te māuru.

  Kapakapatū ana tērā te manawa o Moetū, ka whati ia ki te wāhi i waiho mā Rongowhakaata e wawao i ngā rā o te whawhaitanga.

  Ka puta te karanga a Rewi. ‘Taihoa e pupuhi.’

  Rangatahi tonu te whakaeke mai a te Pākehā, kātahi ka tangi te piukara, ā, kōkiri tonu mai.