Sleeps Standing: A Story of the Battle of Orakau

by Ihimaera, Witi

  ‘Mā tēnei ka aha?’ Ka pātai a Whetū.

  ‘Kaua e moumoutia. Kia tūpato hoki.’

  I te whakatika a Whetū rāua ko Kararaina i ō rāua tākawe, kātahi a Moetū ka kite i a Te Haa me ērā o Rongowhakaata e tirotiro ana i ngā maioro o te pā.

  ‘E pai tonu ana, ahakoa ngā karawhiu o te pō,’ ka mea a Te Haa.

  I whakapurua ngā parepare ki te huruwhenua, nā konā i tū tonu ai. Ka unuhia te kohu i runga ake i te pā, kātahi a Te Haa ka kite i ngā hōia e puta mai ana, ka puta tana kupu ki a Moetū. ‘Nāwai hoki koe i a au, e tama!’

  Nō te unuhanga o te kohu ka kite a Moetū i tae mai ētehi atu hōia i te pō ki te whakakaha i te matua.

  Ka piri mai a Whetū rāua ko Kararaina ka kite rātou i te mahi a te hōia e whaihanga ana. ‘E aha ana rātou?’ Ka pātai a Kararaina.

  ‘Kei te keri te pokokōhua kurī rā i tōna ake awarua, kāore e rerekē ake i ō tātou,’ tā Te Haa.

  Ka titiro au mehemea e whakarongo tonu ana a Haimona. Kāore au e hiahia ana ki te whakamoe i a ia, engari e ai ki te kōrero nā te haerenga mai o te 200 hōia i Te Awamutu i taua pō tuatahi i eke ai te tokomaha o ngā hōia Pākehā i Ōrākau ki te 1700 tāngata. Ahakoa tō rātou tokomaha, kāore tonu a Carey i whakaae kia kōkirikiri te whakaeke, he mōhio nōna ki te kaha o te Māori ki te whawhai. Nā reira i tīmata ai rātou ki te keri awarua, tekau, tekau mā rua putu rānei te whānui. I tīmataria i te pō, i te wā e māriri ana te pakū o te pū. E ahu ana te waha o te awarua ki te uru, ā, e kōpikopiko ana te haere. I whakatūria hoki he pākai i ētehi wāhi o te awarua hei taumaru i ngā hōia ka puta mai ana ki te pupuhi.

  ‘Me kati atu te kurī rā,’ ka kī a Whetū. ‘Hoake tāua.’

  Kātahi ia ka peke ki waho o te pā, ka whai atu a Kararaina. I tūtaki rāua ki ētehi atu, ā, rere tika tonu atu rātou ki te ngahere, inamata, kei ngā rākau e piki haere ana.

  Ka kite a Moetū i a Whetū, e kerokero ana ōna mata ki te pupuhi i ngā kaikeri, kātahi ka hiko tana pū.

  ‘He matā, he pītiti rānei?’ Ka pātai a Moetū ki a Te Haa e mātakitaki ana i a Kararaina e whakakīkī ana i te pū a tōna tuakana.

  ‘Hei aha koa,’ ka utua e Te Haa, ‘ko te mea nui kei te whakararu i te hoariri. Ki te pātata mai rātou, ka pākaru mai rātou ki roto, ā, ko te horonga tēnā o te pā.’

  Kātahi ka hāmama te waha o tētehi, ‘Kua tae mai tētehi ope!’

  Ka puta ake tētehi ope i te taha rāwhiti o te pā i haere mai i Taranaki rā anō, ā, e whai ana ki te tomo ki roto. Nō te kitenga atu, ka ora ake te ngākau o te pā, engari kotahi atu ana a von Tempsky mā ki te aukati i a rātou. Tutū ana te puehu i te kakari! Hoari ki te taiaha, taiaha ki te hoari.

  ‘E kore rātou e wāhi i te kati a te Pākehā,’ ka mea a Rewi. Ka tīmata ia ki te haka, ngāteri ana tērā te whenua i te haruru o ngā tapuwae.

  ‘He kau rā, he kau rā, ū – ū

  He kau Kāwana koe

  Kai miti mai te raurēkau

  A, he kau rā, he kau rā, ū – ū –’

  Ka hāpaitia mai e ngā mea o waho i te pā ki te pakū o te pū, ā, ngaki tonu mai rātou ki te wāhi i te kati a te Pākehā.

  3.

  ‘Ki konā rātou pakanga atu ai,’ ka mea au ki a Haimona, ‘he aha te aha. Kāore tonu ngā mea o Taranaki i kuhu ki roto.’

  Ka tango au i ētehi o ngā pukapuka me ngā niupepa kei te kōpaki a Pāpā. Nā Hūhana i whakaae kia tangohia mai, engari me āta tiaki e au, he taonga puipuiaki.

  Ka whakaatu au i tētehi kōrero ki a Haimona, he mea tā ki te Hērara o Taranaki i te 9 o Paengawhāwhā, i te tau 1864, kotahi wiki i muri mai i te pakanga i Ōrākau.

  ‘“I te Rāmere, ka tino māriri te pakū o te pū a te taha Māori,”’ Ka pānuitia atu e au, ‘“ā, ka kaha kē atu te pupuhi a te taha Pākehā, nā ngā pākai i āhei ai ngā hōia ki te pupuhi tonu i te tatanga atu ki te pā.” I māriri ai,’ ka mea au ki a Haimona, ‘nā te mea kua kore hoki ā te Māori matā.’

  E tirotiro ana a Haimona i ngā niupepa. ‘Pāpā Rua, kei konei e mea ana, i whakaratoa ngā hōia ki te mahi a te pū, ā, i tētehi o ngā rangi o te whawhai e 40,000 ngā matā i whakaratoa atu, tae atu ki ngā pohū me ngā rākete. He aha ngā rākau a te Māori?’

  ‘He iti noa iho. He tūpara ā rātou me ētehi atu tūmomo pū, he pātiti, he taiaha, he mere, ā, koia. Ko te waimarie, kāore a Carey rāua ko Cameron i mōhio ki te raruraru kua pā ki a rātou. Maringanui, kāore hoki rāua i mōhio tokowhia rawa ngā tāne i roto i te pā. I te rā tuarua o te whawhaitanga nā te rukenga mai o te rākete i tino mate ai rātou, nuku atu i te whā tekau i mate i te ngaunga a te rākete, a te matā hoki. Ka mate i konei ngā wāhine me ngā taotū ki te pakanga i te taha o ngā tāne.’

  ‘Pūhia a waho, pūhia te parepare o waho,’ he rite tonu te karanga.

  Whawhai tahi ai a Takurua rāua ko tōna hoa wahine, ko Rāwinia; i tū te kanohi o Takurua i te matā, ā, ka pohe te koroua rā i tana tākai, nā reira ka noho a Rāwinia hei karu mōna ki te pupuhi.

  Kāore i matara i a rāua a Hineatūrama e whāwhai ana ki te tākai i te waewae o tana tāne, o Rōpata, kua tū i te matā. I te āwhina tana tamāhine i a ia.

  ‘Pūhia a roto, pūhia te parepare o roto.’

  Kua pau katoa te wai, ā, kua pau tonu ngā matā. Nā, ka kite a Tūpōtahi kua kore tonu he matā, kua kore hoki he wai, kātahi ia ka inoi ki a Rewi me te rūnanga kaumātua kia wāhia e rātou te pā kia ora ai te iwi. Ko Tūpōtahi te taituarā o Rewi, engari kāore tonu ia i whakaae kia wāhia te pā, ka puta tana kupu.

  ‘Whakarongo mai, te rūnanga me ngā iwi. Ko te whawhai tēnei i whāia mai ai e tātou, ā, i oma hoki hei aha? Ki tōku mahara hoki, me mate tātou, mate ki te pakanga, ora tātou, ora ki te marae o te pakanga.’

  Ka puta rawa mai te rā, ka mahea ake te kohu i runga i te pā.

  Kātahi ka peke ki waho ētehi o ngā mea o Tūhoe, ka kōkiri i te Pākehā i te taha rāwhiti o te pā.

  Ka hau te karanga a Rewi. ‘Taupokina, taupokina.’ Ka ara ake te kura o tana taiaha ki runga, ka whakaoraoratia. Rere ana te ihiihi, rere ana te wanawana.

  Ka hinga i te matā a Te Huirama o Tūhoe i te whananga. Ki konā rātou whana atu ai, kāore i taea e rātou te kati a te Pākehā te wāhi, he tokomaha rawa, ā, ka hoki mai ki roto.

  Ka mea au ki a Haimona, ‘E ai ki ētehi, i haere a Tūhoe ki te mate ki te pakanga, kāore rātou i mahara ka hoki tū atu rātou ki te hau kāinga i wehea mai e rātou.

  ‘Paka noa ana te rā i te awatea. I te kuoro witi ngā wāhine, i raro i te whakahau a Ariana, hei puehu parāoa, ā, he mea hunuhunu hoki te rīwai ki te ahi hei whāngai i ngā tāngata o te pā. He mea āta whakarato ki ngā tāngata whawhai. Kīhai i roa i muri mai ka tīmata rātou ki te ota i ngā kai e toe ana, engari nā te kore wai i maroke ai ngā korokoro, ā, uaua ana tērā te horo i ngā kai. Nā reira i tahuri rātou ki te ota rīwai, kamokamo anō hoki hei whakangata i te matewai.’

  I te kōhanga, ka kite a Moetū i ngā mātua e whakamomori ana i tō rātou kitenga atu i ā rātou tamariki e hemo ana i te wai. Ka tono ia i a Ngāpō ki te haere i tōna taha ki te tiki wai ahakoa e awatea tonu ana. Ka whati atu rāua, e mau ana ngā tahā. I a rāua e kōutuutu ana i te wai ki roto i ngā tahā ka kitea rāua e te Pākehā, ā, tere tonu tā rāua hoki ki roto ki te pā.

  ‘Tō heahea hoki,’ ka kowhetetia ia e Kararaina. ‘Kaua e waiho mā tō ngākau koe e ārahi. Me mate ai koe!’

  ‘E pai ana au.’

  ‘Me i mate koe, kua riro mā wai ngā tamariki nei e tiaki?’

  Ki a Moetū kāore i hē tāna mahi. ‘I te mate rātou i te wai,’ ka mea atu ia ki a ia. ‘I konei tonu koe ki te tiaki i a rātou.’

  Ka huri atu ia kia kore ai a Kararaina e kite i te aroha e kai torohū ana i a ia. Ka waiwai ia i ngā karukaru, kātahi ka kōtētēhia kia māturuturu iho te wai ki roto i ngā waha o ngā tamariki.

  ‘Māku e mahi,’ ka tangohia ake e Patu. I te mātakitaki ia i a Moetū, kāore nei i inu. Mutu ana tana whakainu i ngā tamariki, ka whakahokia te karukaru e Patu ki a Moetū. Ka p
uta tana whakahau: Me inu te katoa, koinā tāu i kī mai ai, nō reira!

  Kātahi a Moetū ka haere ki te kōrero ki a Te Haa mō te āhua o ngā tamariki. I reira a Rewi e kōrero ana ki a ia.

  ‘Kāore e roa ka kitea mai e te Pākehā te āhuatanga kua pā ki a tātou, kua tokoiti nei hoki tātou. Kia mōhio rātou kua kero ō tātou ringa, ka rere mārō tonu mai rātou ki runga i a tātou.’

  I taua wā, ka takoto he mahara i ngā wāhine me ngā pouaru.

  Mōhio tonu atu a Moetū he take e haere ana i te haerenga mai o Whetū ki te kōhanga ki te tiki i a Kara. Ka mahue a Ngāpō ki te tiaki i ngā tamariki, ka whai atu a Moetū i a rāua ki roto i tētehi o ngā awarua kei reira e huihui mai ana ngā wāhine. I reira a Ahumai e kōrero ana ki a rātou, ā, i tō rātou taha ngā tūpāpaku e takoto ana. Nā Ahumai ngā wāhine i tohutohu ki te āta tango mai i ngā kākahu o ngā tūpāpaku kia kuhuna ai e ngā rātou.

  ‘He aha oti tēnei hanga, e kui?’ Ka pātai a Moetū ki a Ahumai.

  ‘He poroporoaki i ngā mate, he tuku i a rātou kia haere, engari kia waiho mai ō rātou kākahu hei kuhu atu mā mātou ngā wāhine.’

  ‘Ahau nei,’ ka mea a Whetū, ‘ka kuhu i ngā kākahu o taku pākanga, o Te Huirama.’

  Tangi rikiriki ana ngā wāhine i a rātou e tangotango mai ana i ngā kākahu o ō rātou tāne, matua, tungāne anō hoki. E ai ki ngā kōrero a te hunga i reira ‘i whakakākahu noa iho ngā wāhine i a rātou ki ngā kākahu tāne’, engari i nuku noa atu i tēnā. E kore rawa te wahine Māori e kuhu noa i ō te tūpāpaku kākahu, engari he tikanga anō i whāia e rātou i taea ai e rātou te pērā, ā, mau tahi ana ngā kākahu me te mana o ngā tāne i ngā wāhine rā.

  Kua whakatāne hoki rātou i a rātou, pouaru mai, tuahine mai, tamāhine mai, pākanga kiritahi mai.

  Kātahi a Whetū ka kōrero. ‘Kāti, hei whakatepe.’ Ka tohu ia i a Kararaina kia tū i mua tonu i a ia ka hiki ake i ōna makawe, kātahi ka kotia kia poto. Matawaia ana ngā kanohi o Kararaina i te kitenga āna i ngā māwhatu e taka iho ana ki te papa. Koinā tana whakahīhī kotahi. Ka makere hoki tana rīpene.

  Ka mea ia. ‘Ka tupu mai anō i roto i te wā.’

  I rongo ia i tētehi e kukume ana i tōna panekoti, i tōna taha a Rāwinia, tētehi o ngā tamariki e tū ana, ‘Tēnā koe, Rāwinia’ ka menemene atu ia.

  I te roanga atu o te pakanga i rite tonu te hīkoi haere a ngā wāhine i te pā kia pōhēhē ai te Pākehā i te nui tonu ngā tāngata o roto.

  4.

  ‘Kia mōhio koe,’ ka mea au ki a Haimona, ‘he tika tonu tā taku tuahine i kī ai, ahakoa kāore te tinana o Moetū i pakari pēnei i te toa, i a ia ōna anō pūkenga. I tāna kitenga atu i te tokoiti o ngā toa e ora tonu ana, mōhio tonu ia me āwhina atu ngā tamariki, ka mahuki ake te aroha i roto i a au: ‘Kotahi atu a Moetū ki a Te Haa rāua ko Rewi.’

  Anganui atu ana tana kōrero ki a rāua. ‘Mā mātou koutou e āwhina. Kei ngā pekerangi ngā tāne me ngā wāhine katoa e whawhai ana.’

  Ka utua tana kōrero e Rewi. ‘E tama, e kore koutou, ngā tamariki e tukuna kia whawhai, ko koutou ngā reo o āpōpō me ātahirā.’

  ‘He tika pea tēnā,’ ka utua e Moetū, ‘engari e hiahia ana mātou ki te āwhina. Tukuna mātou ki te tākawe haere i ngā matā me ngā hāmanu, i ngā wai me ngā kai e toe ana ki ngā tāngata kei te whawhai, ā, māku e āta whakarato mārire ki ngā wāhi o te pā e mate ana.’

  Ka tautokona tōna whakaaro e Mihaere, teina o Te Haa. ‘He whakaaro pai, me tika anō te tītaritari i ngā hāmanu. Ākuanei ka hua ake pea te Pākehā he aha i iti noa iho ai te pupuhi a te Māori, ahakoa te kaha o te pupuhi mai. Kia mōhio rātou kua pau tonu ā tātou matā, ko tō tātou matenga atu tēnā.’

  ‘Engari he tamariki noa—’

  Kātahi ka pā te reo o tētehi, ‘Tukuna mā rātou.’ Ehara, ko Ahumai Te Paerata. Ka memene ia ki a Moetū. ‘He atamai te tamaiti nei, ā, kei te āritarita rātou ki te āwhina mai, he mōhio nō rātou he kotahi tonu tātou i te marae o te pakanga.’

  Nā runga i tērā ka karanga a Moetū i ngā tamariki kia hui mai, ā, ka wehea rātou ki ngā rōpū e rua. Ko ngā tamariki pakeke, tāroaroa hoki i raro i a rāua ko Ngāpō i te parepare o waho, ko tā rātou he kawe hāmanu, he kawe wai hoki ki ngā toa i reira. Ko ngā tamariki moroiti i raro i a Kararaina, ko tā rātou he huri haere i te puku o te pā kia pai ai tana unga i a rātou ki te kōhanga ina karawhiua rātou e te matā. Ko tā Moetū he āta whakarato atu i ngā hāmanu ki te hunga e whawhai ana.

  ‘Me aha māua?’ Ka pātai atu a Erana rāua ko Tihei. ‘He mahi rānei hei mahi mā māua?’

  ‘Āna,’ ka utua e Moetū. ‘Me mātua morimori kōrua i ngā pēpē, kia wātea kōrua, maimoatia ngā taotū.’

  ‘He toa tātou nō te tauā a Moetū,’ ka mea a Ngāpō ki ngā tamariki, ‘ko ia hei rangatira mō tātou.’

  Toko tonu ake i roto i te ngākau o Moetū te whakamīharo i te mātātoa o ngā tamariki i te mura o te ahi. He tika tonu tā Ngāpō. He taunga hoki rātou ki te āhua o te pakanga. I kaha tonu rātou, ahakoa te pakū o te pū me te tini o te tangata e hingahinga ana i te matā.

  Ko te tino toa o rātou ko Patu, ka whati ia ki te wāhi i reira a Moetū kia whakakīa ngā hāmanu. ‘Māku e mahi,’ ka mea ia, e warea kē ana a Moetū ki te whakarato i tētehi atu. Nāwai i kaha te whawhai, ka kaha kē atu, kātahi a Moetū ka karanga, ‘Taihoa, e Patu!’ Engari kua whati kē atu, waimarie ia i ngā toropuke o te pā.

  Kātahi a Kararaina ka tae mai, ka pātai atu. ‘Kua pau tonu ngā hāmanu, nē?’

  ‘Kāo,’ ka utua e Moetū.

  I roto tonu i tōna ngākau tētehi pātai e kōnatunatu ana. Ehara pea tēnei i te wā e tika ana ki te kōrero engari kāore i taea e ia te pupuru iho. ‘He aha te tikanga o te kōrero a tō tuakana e mea ana kāore koe e pīrangi ki te tāne?’

  Ka pāhanahana ngā pāpāringa o Kararaina, ka titiro ia ki a Moetū. ‘Ko wai te tangata e hinga i te aroha i te wā o te pakanga? I pērā taku tuakana, ā, nā tana ipo ia i ako ki te pupuhi, inamata, ka patua i Rangiriri. Kua pōtaetia tōna māhunga ki te tauā, ā, tangi tonu ai ia i ngā pō ki tōna hoa.’

  Ka kōrero a Moetū. ‘Engari tēnei mea te aroha, tē taea te koromaki …’

  Ka nanao atu ngā ringa o Kararaina ki ō Moetū. Kua koromakina e au te aroha. Kāore au e pai kia mahue mai tētehi ki muri nei tangi mai ai ina mate atu au. Ko te kai a taku ngākau he pakanga, ehara i te aroha.’

  Ahakoa haere ai ngā rangatira me ngā mātua toa ki whea, ko tā ngā tamariki he whai atu. Ko ngā pani i Ōrākau i riro mā Moetū e tiaki. He tika tā Ahumai, he ngākau atawhai a Moetū.

  He nui te aroha o tōna ngākau ki ngā mātua, i rite tonu tō rātou māharahara ki ā rātou tamariki ka mahue kau pea i a rātou i te ao nei. Ahakoa e whawhai ana, ka whakamihia tonutia ā rātou tamariki i ngā wā i taea e rātou kia mōhio ai rātou e whaihua ana tā rātou mahi.

  Kātahi anō a Maaka, te pāpā o Patu ka haere ki a Moetū ki te tiki hāmanu, ā, ka tūtaki rāua ki a rāua. Kitea atu ana e Moetū te hēmanawa ōna e tū kahakore mai ana, kua tū ōna waewae i te matā, he mea turupou ki te peka mānuka me te harakeke. Ka kōrero atu ia ki a Moetū mō te wā i tūtaki ai rāua ko Pōwhiri, ko te whaea o Patu, i te haerenga atu i te taha o Rewi mā ki Taranaki i te tau 1860.

  ‘I rokohanga noatia atu te aroha … mea ake kua hinga tētehi i tētehi, kātahi ka puta mai tā māua tamaiti, ahakoa kāore māua i hiahia ki te whakatupu tamariki i te wā o te pakanga. E rua tau i muri mai ka hoki pēnei mai mātou; he whaiwhai haere hoki te mahi a ētehi whānau i ō rātou tāngata toa. Nō houanga a Pōwhiri i patua ai, ā, whakarērea iho nei māua ko Patu. Ki te riro ahau, māu taku tamaiti e tiaki. Māu ia e kawe ki Te Wairoa ki taku teina. Hei reira pea tau ai te rangimārie ki runga i a ia, kāore nei i tau ki runga i ōna mātua.’

  Kīhai i taro, ka hinga a Maaka i te matā, ā, mate rawa, hurihuri ana, rapurapu ana ngā mahara o Moetū me pēwhea hoki te kōrero atu ki te tamaiti e whā ōna tau mō te matenga o tōna pāpā.

  I te kīnga atu o Patu ka whakamoroki ia. I te nehunga o M
aaka me ētehi atu ki te rua kotahi, ka mātaki noa atu a Patu i a Moetū e tāpuke ana i a rātou, kātahi ka tangohia atu e ia te hāwara ka kī, ‘Taku pāpā, māku e mahi, ā, ka tīmata tana papaki i te oneone.

  ‘Māku a Patu e hari ki Te Wairoa kia mutu te pakanga,’ tā Moetū ki a Te Haa. ‘Māku e mahi.’

  ‘Mehemea rā ka puta te ihu,’ ka utua e Te Haa.

  Mehemea rā ka puta te ihu.

  Kātahi a Patu ka ui atu ki a Moetū, ‘He aha tēnei mea te mate?’

  Tōna tamariki ai ka puta i a ia tētehi pātai pēnā: Me pēwhea hoki tā Moetū whakahoki? He whenua, he whenua, he whenua e mate ai te tangata — ahakoa te tika o tēnā kōrero kāore i mauru ake te wehi ōna ki te ngau a te matā, ki te wewero rānei a te pēneti, whakarikarika ana ia i te tūpono ka pērāhia a Patu.

  Ahakoa i pokea rawatia rātou e te mate, he inati tonu te māia o Moetū, rātou ko Kararaina, ko Patu, ko Ngāpō, ko Areka, ko Rāwinia me ēra atu tamariki i te puta o te riri.

  Whero tonu te papa i te toto, kerakera tonu te haunga i te mate — he piro anō tō te mate, tō te manu pirau a Tiki.

  Kātahi ka puta te kupu a Rewi:

  ‘Kua pau ngā matā.’

  ‘Nāwai rā ka ohua te pā.’ Ka tīkina atu tētehi o ā Pāpā pukapuka, The New Zealand Wars nā James Cowan, ka wherawhera ai i ngā whārangi.

  ‘Anā! Koinei te tuhinga a Cowan, “He ope anō i haere atu i Ōhaupō ki te whakakaha i te Pākehā i te rā tuarua (arā i te tuatahi o Paengawhāwhā). Kua eke ki te kotahi rau hōia ināianei e awhi ana i te taha rāwhiti o te pā, he pū kairairi, he pū hurihuri hoki ā rātou.” I taua wā tonu i te tūtata haere te awarua o te Pākehā, kua tōia hoki ki roto tētehi o ngā pūrepo, ā, haumaru ana tā rātou noho i roto rā me te pupuhi tonu i te pā.’

  I tō rātou mōhio kua taea tonutia te pā e rātou, ka haere atu te Tianara me ōna tāngata ki te mātakitaki i ngā hōia e whakaeke ana.